Gramatikas ceļvedis

Kas tas ir?

Franču valodā jautājumus var veidot vairākos veidos.

Trīs izplatītas metodes ir:

• intonācija
• est-ce que
• inversija

Visas trīs var uzdot vienu un to pašu pamatjautājumu, taču tās atšķiras pēc struktūras un formāluma līmeņa.

Kad lietot

Intonāciju galvenokārt lieto neformālā runātajā franču valodā.

Vārdu secība paliek tāda pati kā apgalvojumā, bet balss beigās paceļas.

• Tu habites ici ?
• Elle travaille aujourd’hui ?
• Vous avez une réservation ?

Est-ce que lieto, lai uzdotu jautājumus izplatītā un neitrālā veidā.

Est-ce que liek pirms parasta apgalvojuma.

• Est-ce que tu habites ici ?
• Est-ce qu’elle travaille aujourd’hui ?
• Est-ce que vous avez une réservation ?

Inversiju lieto formālākā, rūpīgākā vai rakstītā franču valodā.

Darbības vārds tiek likts pirms subjekta vietniekvārda, un tos savieno ar defisi.

• Habites-tu ici ?
• Travaillez-vous aujourd’hui ?
• Avez-vous une réservation ?

Struktūra

Intonācija

Struktūra ir:

Subjekts + darbības vārds + papildinātājs + ?

• Tu parles français ?
• Il vient demain ?
• Vous êtes prêts ?

Vārdu secība ir tāda pati kā apstiprinošā teikumā.

Est-ce que

Struktūra ir:

Est-ce que + subjekts + darbības vārds + papildinātājs + ?

• Est-ce que tu parles français ?
• Est-ce qu’il vient demain ?
• Est-ce que vous êtes prêts ?

Pirms patskaņa skaņas que kļūst par qu’.

• Est-ce qu’elle travaille ici ?
• Est-ce qu’il a une voiture ?

Inversija

Struktūra ir:

Darbības vārds + subjekta vietniekvārds + papildinātājs + ?

Darbības vārdu un subjekta vietniekvārdu savieno ar defisi.

• Parles-tu français ?
• Venez-vous demain ?
• Sont-ils prêts ?

Ar il, elle vai on starp darbības vārdu un vietniekvārdu pievieno -t-, ja nepieciešams, lai atvieglotu izrunu.

• A-t-il une voiture ?
• Parle-t-elle français ?
• Va-t-on au restaurant ?

Jautājuma vārdi

Jautājuma vārdus var lietot ar šīm struktūrām.

Bieži sastopamie jautājuma vārdi ir:

• où — kur
• quand — kad
• pourquoi — kāpēc
• comment — kā
• combien — cik daudz / cik

Piemēri:

• Où tu habites ?

• Où est-ce que tu habites ?

• Où habites-tu ?

• Quand est-ce qu’elle arrive ?

• Quand arrive-t-elle ?

Piemēri

1. Tu travailles demain ?
2. Est-ce que tu travailles demain ?
3. Travaillez-vous ici ?
4. Elle parle français ?
5. Est-ce qu’il a un frère ?
6. Avez-vous une réservation ?
7. Où est-ce que vous habitez ?
8. Quand arrive-t-elle ?
9. Pourquoi tu pars ?
10. Va-t-on au restaurant ?

Izņēmumi

Ar lietvārda subjektu inversiju parasti veido, atstājot lietvārdu pirms darbības vārda un pievienojot atbilstošu subjekta vietniekvārdu pēc darbības vārda.

• Marie travaille-t-elle ici ?
• Paul vient-il demain ?

Ikdienas runātajā franču valodā tiešie jautājumi ar parasto apgalvojuma vārdu secību ir ļoti izplatīti.

• Tu vas où ?
• Il arrive quand ?

Formālā inversija ikdienas sarunās ir retāk sastopama.

Dažām īsām frāzēm ir fiksētas jautājuma formas.

• Qu’est-ce que c’est ?
• Qui est-ce ?
• Comment ça va ?

Biežākās kļūdas

1. Nepareizi: Est-ce que habites-tu ici ? Pareizi: Est-ce que tu habites ici ? Paskaidrojums: Nelietojiet inversiju pēc est-ce que.

2. Nepareizi: Tu habites ici. Pareizi: Tu habites ici ? Paskaidrojums: Intonācijas jautājumā tiek saglabāta apgalvojuma vārdu secība, bet tam jādarbojas kā jautājumam.

3. Nepareizi: Parles tu français ? Pareizi: Parles-tu français ? Paskaidrojums: Inversijā savienojiet darbības vārdu un subjekta vietniekvārdu ar defisi.

4. Nepareizi: A-il une voiture ? Pareizi: A-t-il une voiture ? Paskaidrojums: Pievienojiet -t- starp darbības vārdu un il, ja nepieciešams izrunai.

5. Nepareizi: Est-ce que elle travaille ici ? Pareizi: Est-ce qu’elle travaille ici ? Paskaidrojums: Que kļūst par qu’ pirms patskaņa skaņas.

6. Nepareizi: Où est-ce que habitez-vous ? Pareizi: Où est-ce que vous habitez ? Paskaidrojums: Pēc est-ce que saglabājiet parasto subjekta-darbības vārda secību.

7. Nepareizi: Marie travaille-elle ici ? Pareizi: Marie travaille-t-elle ici ? Paskaidrojums: Ar lietvārda subjektu inversijā saglabājiet lietvārdu un pievienojiet atbilstošu vietniekvārdu.